Turklāt visuzstājīgāk savu naudu aizdevēji grib tieši no tiem, kas zaudējuši darbu un savas saistības pildīt vairs nevar. Pirms dažiem mēnešiem izveidotā Kredītņēmēju apvienība situāciju vērtē dramatiski - par teroru. Valsts, kura savus pilsoņus atstājusi likteņa varā, šķiet aizmirsusi vienu - jumts virs galvas ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, bez tās dzīve nav iespējama, un cilvēki sabrūk. Vai riskējam ar sociālo sprādzienu un neparedzamām sekām? Medjaņiku ģimenē teju viss ir saistīts ar mūziku. Vecāki to pasniedz skolā, bērni ar panākumiem startē konkursos, arī ģimenes māja iekārtota atbilstošā stilā. Ilona Medjaņika, mūzikas skolotāja: "Tas mums viss ir tuvs, jo dzīvojam ar mūziku." Apstākļu spiesta pirms četriem gadiem pamest iepriekšējo dzīves vietu, Medjaņiku ģimene, iegādājās šo jaunbūvi Rīgas rajonā. Zeme, ēka un nauda remontam – 100 000 eiro tika paņemti vienā no bankām. Ģimenes galva paralēli strādāja par skaņu režisoru un kopējie ienākumi – aptuveni 2000 latu mēnesī ģimenei ar trim bērniem ļāva netraucēti dzīvot. Šogad krīze nogrieza papilddarbus, tad pedagogu algas, un klāt visam vēl skolas brīvlaiks. Vitālijs Medjaņiks: "Mēs uz visu vasaru paliekam bez naudas, nākamie ienākumi būs tikai oktobrī." Pirmajam pusgadam neliels, taču risinājums ir gūts – banka būtiski ir samazinājusi ikmēneša maksājumu. Pavisam nesen uz juridisku konsultāciju šeit bija Medjaņiku ģimene - Latvijas Kredītņēmēju apvienība pēdējā laikā ir kļuvusi par vienu no pamanāmākajām organizācijām, kas cenšas lobēt privātpersonām labvēlīgas izmaiņas likumā. Šobrīd nespējot maksāt kredītu un nevēloties to turpināt, ir divas iespējas – ierosināt maksātnespēju, bet tas ir ļoti dārgi. Otrais – īpašumu pārdot, taču atlikusī starpība tik un tā būs jāsedz. Apvienība nāk ar radikālu piedāvājumu – ļaujiet bankrotēt. Reinis Bērziņš, LAKRA juriskonsults: "Bankrotēt nozīmē – katrs cilvēks atdod, kas viņam ir, atstājot vien to ko ko paredz civillikums – pari gultas veļas, gultu, apavus... un cilvēkam ir brīva izvēle, neatkarīgi no tā vai tas ir vienīgais mājoklis, vai vairāki." Šis tiešām ir krass pavērsiens un būtu pieņems tiem, kam maksātspējas atgūšana arī nākotnē neizskatās droša. Turklāt, zaudēt mājokli var atļauties tie, kam ir kur palikt. Jumts virs galvas ir viena no cilvēka pamatvajadzībām. Tā zaudēšana, ar varu vai „brīvprātīgi piespiedu” kārtā, un ja tas notiek masveidā, var draudēt ar sociālu sprādzienu. Roberts Ķīlis, sociālantropologs: "Man ir tāda sajūta, ka tas sprādziens varētu izpausties kā ielas, sadzīvisko noziegumu pieaugums, kriminogēnās situācijas pasliktināšanās." Ķīlis savas domas pamato ar to, ka cilvēkiem nav pārliecības, ka ir jelkāds risinājums no valdības puses. Ja viņu dēļ šobrīd nav darba, vai viņi man palīdzēs saglabāt pajumti. Gada sākumā īpaši izveidotā darba grupa grūtībās nonākušo kredītņēmēju problēmu risināšanai solīja, ka jau aprīlī būs zināms atbalsta mehānisms. Ir maijs. Lēmuma nav, nav arī skaidrs kurš tieši mehānisms izvēlēts par labāko. Kā jaunais termiņš tagad tiek minētas maija beigas, jo process esot iestrēdzis to saskaņojot ar Starptautisko Valūtas fondu. Neformāli viens no reālākajiem risinājumiem tiek minēta procentu kapitalizācija. Proti, ja grūtībās nonācis klients var maksāt aizdevuma pamatsummu, tad valsts pilnībā vai daļēji garantētu bankas negūto peļņu. Ronalds Fišers, FM finanšu instrumentu koordinācijas departamenta direktors: "Varianti ir dažādi – grupa nolems, kurš ir labāks, jo viss ir atkarīgs no budžeta iespējām, vai varam to tļauties vai nē." Absolūti precīzu datu nav, taču lielākas vai mazākas grūtības ir piektdaļai no aptuveni 160 tūkstošiem mājsaimniecību ar kredītsaistībām. To, ka problēmgadījumumu pieaug proporcionāli bezdarba līknei, apstiprina otrais lielākais kreditētājs Latvijā "Nordea" banka. Taču pēc viņu pieredzes – šobrīd lielāko skaitu gadījumu pagaidām vēl var novērst turpat bankā. Rasmuss Pētersons, Nordea kredītu analīzes daļas vadītājs: "Paradoksāli, tie, kas ir zaudējuši darbu un tie kam mazinājušies ienākumi, ir tie, kas mēģina savas problēmas risināt visātrāk. Visgrūtāk ir ar tiem, kas mēģinājuši spekulēt." Taču arī banku iespējas atlikt maksājumus, piešķirt bezdarbnieku brīvdienas nebūs bezgalīgas. Tādēļ arī Medjaņiku ģimene gaida, kāda būs solītā valsts palīdzība. Pretējā gadījumā viņi redz tikai vienu iespēju, no kuras ieguvējs nav neviens. Vitālijs: "Nolikt atsēgas uz galda un aizbraukt prom pavisam. Ja mēs domājam par nākotni šajā valstī, mēs domājam par bērniem."