
Par Matīsu:
Matīsam ir deviņi gadi. Septiņu mēnešu vecumā viņš smagi saslima. Slimības komplikācijas ir skarbas – bērnu cerebrālā trieka. Puisēns ir dzīvespriecīgs un gudrs, tomēr ierobežoto fizisko spēju dēļ viņam ir aizkavējusies arī runas attīstība. Matīsam patīk mūzika un dejas. Katru sestdienu viņš Madonā dejo deju kolektīvā „Mazais cilvēciņš”. Matīss spēlē klavieres, viņam patīk spēlēties ar lego klucīšiem un kā katram puikam patīk mašīnas. Šodien Matīss spēj staigāt tikai ar mammas palīdzību, bet vecāki tic – viņu puisēns reiz ies pats.
Rehabilitācijai Minhenes ortopēdiskajā klīnikā un speciālam trenažierim nepieciešami 6850 lati.

Par Sandi:
Trīs gadus vecais Sandis slimo ar bērnu trieku. Vēl pavisam nesen viņš nespēja ne sēdēt, ne staigāt, taču šajā vasarā mamma zēnu aizveda uz reitterapiju, un viņa vecākiem radās cerība, ka viss vēl būs labi. Kopš reitterapijas sākšanas Sandis jau pats var sēdēt un, turoties mammai pie rokas, spēj arī nedaudz pastaigāt. Māmiņa ik pārdienas savu puisēnu ved 50 kilometrus tālo ceļu no Ludzas uz Rēzeknes rajona Ozolaini pie Sanda neparastā daktera – zirga Lūcijas.
Reitterapija Sandim nepieciešama visu gadu, taču ģimenei tam līdzekļu nepietiek. Lai Sandim palīdzētu, nepieciešami 763,20 lati.
Par Māru:
Vienpadsmit gadus vecā Māra kopā ar mammu un tēti cieta smagā autoavārijā. Katastrofā aizgāja bojā Māras tētis, bet meitenītes pašas dzīvi nelaime pārvērta līdz nepazīšanai. Ļoti smagu miesas bojājumu un galvaskausa lūzuma rezultātā Māra ir vājredzīga, nerunā, roku un kāju kustības viņai ir minimālas, un praktiski viss laiks Mārai jāpavada guļot. Tomēr meitenītei ļoti patīk muzikālās nodarbības, vizuālā māksla un dažādi stāstījumi. Mamma savu meitiņu ved uz koncertiem, teātriem un, lai Māra kaut nedaudz izjustu apkārtējo pasauli, abas dodas tādās ekskursijās, kuras neprasa tālākus pārbraucienus.
Šovasar rehabilitācijas kursa laikā atklājās, ka Māra spēj pastāvīgi veikt kustības, minot velotrenažiera pedāļus. Tas nozīmēja, ka meitenītei ir saglabājies iešanas reflekss. Taču šīs kustības ir jānostiprina, un Mārai ir ļoti nepieciešamas velotrenažieris, lai nodarbības turpinātu arī mājās.
Lai Mārai palīdzētu, nepieciešami 2 811,60 lati.
Par Gundegu:
Gundegai ir septiņi gadi. Meitenītei piedzimstot, nekas neliecināja, ka mazulītei būtu veselības problēmas. Ārsti teica: ar bērnu viss ir kārtībā, un tad septiņu mēnešu vecumā negaidot sākās krampji. Bija vajadzīgs vēl vairāk kā gads, lai ārsti Gundegai noteiktu ļoti smagu un retu diagnozi – MDS sindroms. Smagākajos periodos meitenīti mocīja līdz pat piecdesmit krampju lēkmēm diennaktī, bija samaņas zudumi, un vecāki ik brīdi baidījās par savas meitiņas dzīvību. Šobrīd Gundega ir vienīgais bērns Latvijā ar šādu diagnozi, un mūsu ārstiem nav pieredzes, kā viņai palīdzēt. Gundegas vecāki nepadevās. Viņi atrada institūtu ASV, Filadelfijā, kurā strādā ar bērniem, kas slimo ar galvas smadzeņu bojājumiem. Trīs gadus strādājot pēc Institūta programmas Gundegas dzīves kvalitāte ir uzlabojusies. Meitenīte sazinās ar vecākiem ar datora palīdzību, zīmē, raksta dzejoļus un lasa grāmatas trijās valodās. Vecāki tic, ka turpinot nodarbības, viņu meitiņa reiz staigās un runās. Taču lai to paveiktu, meitenei divas reizes gadā jādodas uz Ameriku, kur Gundegai sastāda ārstēšanās programmu.
Lai Gundegai palīdzētu, nepieciešami 11 888, 64 lati.
Par Esteri:
Pirms pieciem gadiem pasaulē priekšlaicīgi nāca Estere un ārsti viņai noteica virkni smagu diagnožu. Neskatoties uz slimību Estere ir enerģiska un dzīvespriecīga, zīmē, dzied un cenšas it visā atdarināt abas savas māsas, taču staigāt mazā meitene spēj tikai ar speciāla „staiguļa” palīdzību. Esterei nepieciešama ļoti smaga gūžu operācija, kuru Latvijā var veikt tikai vairākos posmos un pēc kuras nekustīgi ieģipsētai meitenītei būtu jāpavada gultā vismaz sešas nedēļas. Ortopēdijas klīnikā Minhenē šādu operāciju var veikt vienā reizē, un pēcoperācijas periods ilgst tikai vienu nedēļu.
Lai Esterei palīdzētu, nepieciešami 17 500 lati.